Kā dinamiski balansēt rotoru savos gultņos ar Balanset-1A

1. posms: Sagatavošanās balansēšanai

Sākotnējā vibrāciju diagnostika (vai tiešām ir disbalanss?)

Pirms balansēšanas vienmēr veiciet sākotnējo mērījumu vibrometra režīmā (F5):

1. att. Galvenā pārbaude: salīdziniet kopējo vibrāciju (V1s, V2s) ar vibrāciju rotācijas frekvencē (V1o, V2o)

Diagnostikas noteikums:

• Ja V1s ≈ V1o → vibrācijas dominējošais avots ir rotora disbalanss un balansēšana būs efektīva
• Ja V1s ≫ V1o → ievērojamu daļu vibrācijas rada citi avoti (nesakritība, gultņi, vaļīgums). Balansēšana vien problēmu neatrisinās

Mehāniskā pārbaude (kontrolsaraksts)

Rotors:

• Rūpīgi iztīriet katru virsmu, noņemot netīrumus, rūsu un uzkrājušos produktu
• Pārbaudiet, vai netrūkst vai nav bojātu komponentu (lāpstiņas, āmuri)
• Pārliecinieties, ka nav vaļīgu detaļu

Gultņi:

• Pārbaudiet, vai nav pārmērīgas spēles, neparasta trokšņa un pārkaršanas
• Nolietoti gultņi ar lielu spēli padara stabilu rādījumu iegūšanu neiespējamu

Pamats un rāmis:

• Pārliecinieties, ka agregāts ir uzstādīts uz stingra pamata
• Pārbaudiet, vai enkurskrūves ir stingri pievilktas un nav plaisu
• Novērsiet jebkādu „mīksto kāju” (kad viens balsts cieši nepiekļaujas pamatam)

2. posms: Balanset-1A uzstādīšana

Vibrāciju sensoru uzstādīšana

2. att. Sensoru uzstādīšanas shēma: 1, 2 — vibrāciju sensori uz gultņiem, 3 — lāzera tahometrs, 4 — USB bloks, 5 — klēpjdators

Kur tos uzstādīt:

• Uz gultņu korpusiem, pēc iespējas tuvāk gultnim
• Spēcīgākajam signālam — maksimālās vibrācijas virzienā (parasti horizontāli)

3. posms: 0. gājiens — sākotnējais mērījums

Mērķis: izmērīt sākotnējo vibrācijas līmeni, neuzstādot nekādus svarus.

Procedūra:

1. Palaidiet mašīnu un uzņemiet apgriezienus līdz stabilam darba ātrumam
2. Pārliecinieties, ka rotācijas ātrums ir stabils (nesvārstās)
3. Programmatūrā nospiediet pogu „Run #0”
4. Instruments reģistrē rotācijas ātrumu, vibrācijas amplitūdu un fāzi

4.–5. posms: 1. un 2. gājiens — izmēģinājuma svari

Mērķis: noskaidrot, kā sistēma reaģē uz zināmu masas izmaiņu.

Izmēģinājuma svara masas izvēle

Izmēģinājuma svaram jārada ievērojamas vibrācijas izmaiņas:

• A 20–30% amplitūdas izmaiņas, VAI
• A 20–30° fāzes izmaiņas

6. posms: Korekcijas svaru aprēķināšana un uzstādīšana

Pamatojoties uz izmēģinājuma gājienu laikā reģistrētajām vektoru izmaiņām, programmatūra automātiski aprēķina korekcijas svara masu un uzstādīšanas leņķi katrai plaknei.

Fiksēšanas metodes:

• Metināšana: tiek piemetinātas nelielas metāla plāksnes (visuzticamākā un izturīgākā metode)
• Skrūvju savienojums: kur jau pastāv vai var izurbt vītņu caurumus
• Speciālas skavas: noteiktiem rotoru veidiem
• Masas noņemšana: caurumu izurbšana (mazāk vēlama metode)

7. posms: 3. gājiens — verifikācijas mērījums

Pēc pastāvīgo korekcijas svaru uzstādīšanas:

1. Palaidiet mašīnu
2. Nospiediet „RunTrim”
3. Programmatūra izmēra atlikušo vibrāciju
4. Salīdziniet to ar pielaidi pēc ISO 1940

Veiksmes kritēriji:

• Vibrācija ir samazinājusies 5–10 reizes
• Atlikušais disbalanss ir pielaides robežās
• Vibrācija iekrīt A vai B zonā pēc ISO 20816

8. posms: Biežākās kļūdas un kā no tām izvairīties

1. kļūda: netīra vai bojāta rotora balansēšana

Problēma: Mēģinājums balansēt rotoru ar piekaltušiem netīrumiem, nolietotiem gultņiem vai spēli.

Risinājums: Pirms balansēšanas vienmēr pārbaudiet mašīnas stāvokli. Vispirms tīrīšana un remonts.

2. kļūda: pārāk mazs izmēģinājuma svars

Problēma: Izmēģinājuma svars ir pārāk viegls un vibrācija mainās par mazāk nekā 20%.

Risinājums: Palieliniet izmēģinājuma svaru 1,5–2 reizes un atkārtojiet 1. gājienu.

3. kļūda: nestabils rotācijas ātrums

Problēma: Ātrums starp gājieniem „klīst” vai mašīna darbojas rezonanses tuvumā.

Risinājums: Fiksējiet ātrumu (piem., 1500 apgr./min visiem mērījumiem). Ja fāze „lec”, mainiet ātrumu par ±10–15%, lai izietu no rezonanses zonas.